katalepse

"Katalepse" (no grieķu valodas: κατάληψις — "satveršana, uztveršana") ir termins, kas galvenokārt lietots:

1. Medicīnā/psihiatrijā — stāvoklis, kad cilvēks ir nekustīgs, ar stingru muskuļu tonusu un samazinātu reakciju uz ārējiem stimuliem, bet saglabājot spēju uztvert apkārtni (piemēram, dažās smagu psihisko traucējumu formās).
2. Filozofijā (stoicismā) — kā "katalēptiskā uztvere" — droša, skaidra un neapstrīdama uztvere, kas kalpo par pamatu zināšanām.

Piemēri lietojumā:
1. Psihiatrijā: "Pacientam diagnosticēja šizofrēniju ar katalepses epizodēm — viņš stundām varēja palikt nekustīgā pozā."
2. Filozofijā: "Stoiki uzskatīja, ka katalepse (droša uztvere) ir pamats patiesai zināšanai, nevis tikai pieņēmumam."

Īsumā:
Termins apzīmē stingrību un nekustīgumu (medicīnā) vai skaidru, pārliecinošu uztveri (filozofijā).

Įrašas
Paaiškinimas	"Katalepse" (no grieķu valodas: κατάληψις — "satveršana, uztveršana") ir termins, kas lietots vairākās nozarēs: 1. Medicīnā / Psihiatrijā — stāvoklis, kad cilvēks ir nejustīgs, ar stingru muskuļu tonusu un samazinātu reaģēšanu uz ārējiem stimuliem, bet ar saglabātu pozas. Bieži sastopama šizofrēnijas vai citās psihiskās slimībās. Piemērs: "Pacients stāvēja kā statuja stundām — tas bija katalepses epizode." 2. Filozofijā (stoicismā) — pēc Seno Stoķu, "katalepse" nozīmē skaidru un pārliecinošu uztveri, kas tiek uzskatīta par patiesības kritēriju. Piemērs: "Stoķi uzskatīja, ka katalepse ir garīga satveršana, kas neļauj šaubīties par uztverto." 3. Reti / literāri — var apzīmēt pārņemšanu, aizrautību vai garīgu ekstāzi. Piemērs: "Dzejnieks bija katalepsē, radot darbu." Īsumā: Visbiežāk "katalepse" nozīmē medicīnisku stāvokli ar stingrību un nejustīgumu vai stoicisko koncepciju par skaidru garīgu uztveri.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.