kārklājs
"Kārklājs" nozīme:
Tas ir kārklu audze — vieta, kur blīvi aug kārkli (parasti niedru kārkli, vītolu dzimtas krūmus vai kokus, kas mitrās vietās).
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pie ezera malas stiepās biezs kārklājs, kurā slēpās ūdensputni."
2. Lauku ainavā:
"Vecais ceļš bija aizaugis ar kārklāju, un cauri bija grūti izspraukties."
Saistītie jēdzieni:
- Kārklis — niedru kārklis vai vītols (Salix).
- Brikšņi — bieza krūmāja (līdzīgs, bet var attiekties uz jebkuru krūmu audzi).
- Eleja — mitra, purvaina meža vieta (bieži ar kārkļiem).
Ja vēlaties precīzāku atsauci uz botānisko sugu vai kontekstu, norādiet, papildināšu!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.