Karaļvalsts (angļu: kingdom) ir valsts iekārtas forma, kurā augstākā vara pieder monarham — karalim vai karalienei, kas parasti valda mūžīgi un mantojami.
Galvenās iezīmes:
- Monarhs ir valsts galva (bieži arī simboliska vai reāla izpildvara)
- Var būt absolūta (monarham pilnīga vara) vai konstitucionāla (monarha vara ierobežota ar konstitūciju/parlamentu)
- Mantojama pārmantošana (dinastiska)
Piemēri:
1. Apvienotā Karaliste — konstitucionāla karaļvalsts, kur karalis Čārlzs III ir valsts galva.
2. Saūda Arābija — absolūta karaļvalsts, kur monarham (karalim) ir pilnīga vara.
3. Zviedrija — parlamentāra konstitucionāla karaļvalsts, kur karalim ir galvenokārt reprezentatīva loma.
Vēsturisks piemērs: Latvijas teritorijā pastāvēja Kurzemes un Zemgales hercogiste (hercogiste ir līdzīga karaļvalstij, bet ar hercogu vadībā), kas bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts (1561–1795).
Mūsdienās lielākā daļa karaļvalstu ir konstitucionālas, kur monarhs pilda tradicionālu un ceremonielu lomu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.