kāpelēt

"Kāpelēt" nozīme:
Tas ir darbības vārds (verbs), kas apzīmē kāpšanu, rāpošanu vai pārvietošanos uz augšu (parasti ar pūlēm, pakāpeniski, izmantojot rokas un kājas). Bieži lietots, runājot par kāpšanu pa kalnu, kokā, kāpnēm vai pat par lēnu, grūtu virzību uz priekšu.

Piemēri:

1. Bērni mīl kāpelēt pa kokiem.
(Bērni mīl kāpt kokos.)

2. Alpinisti kāpelēja pa stāvām klintīm.
(Alpinisti kāpa pa stāvām klintīm.)

3. Mazais kaķītis mēģināja kāpelēt uz dīvāna.
(Mazais kaķēns mēģināja uzkāpt uz dīvāna.)

4. Pēc savainojuma viņš varēja tikai lēni kāpelēt pa kāpnēm.
(Pēc ievainojuma viņš varēja tikai lēni kāpt pa kāpnēm.)

Sinonīmi: kāpt, rāpot, rāpties, tīties (atkarībā no konteksta).

Įrašas
Paaiškinimas	"Kāpelēt" nozīme: Tas ir darbības vārds (verbs), kas apzīmē kāpšanu, rāpošanu vai pārvietošanos uz augšu (parasti ar pūlēm, pakāpeniski, izmantojot rokas un kājas). Bieži lietots, runājot par kāpšanu pa kalnu, kokā, kāpnēm vai pat par lēnu, grūtu virzību uz priekšu. Piemēri: 1. Bērni mīl kāpelēt pa kokiem. (Bērni mīl kāpt kokos.) 2. Alpinisti kāpelēja pa stāvām klintīm. (Alpinisti kāpa pa stāvām klintīm.) 3. Mazais kaķītis mēģināja kāpelēt uz dīvāna. (Mazais kaķēns mēģināja uzkāpt uz dīvāna.) 4. Pēc savainojuma viņš varēja tikai lēni kāpelēt pa kāpnēm. (Pēc ievainojuma viņš varēja tikai lēni kāpt pa kāpnēm.) Sinonīmi: kāpt, rāpot, rāpties, tīties (atkarībā no konteksta).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.