kanceroģenēze
Kanceroģenēze (no latīņu: cancer — 'vēzis' un grieķu: genesis — 'izcelsme, rašanās') ir vēža attīstības process, kurā normālas šūnas pārvēršas par ļaundabīgām. Tas ir daudzpakāpju process, kas ietver ģenētisku bojājumu uzkrāšanos, šūnu nekontrolētu dalīšanos un spēju izplatīties organismā.
Galvenie procesa posmi:
1. Iniciācija — ģenētisks bojājums (mutācija) šūnā.
2. Promocija — bojātās šūnas aktīva dalīšanās.
3. Progresija — invazīva audzēja veidošanās un metastāžu rašanās.
Piemēri kanceroģenēzes ierosinātājiem:
1. Ķīmiskās vielas — tabakas dūmi (plaušu vēzis), azbests (mezotelioma), aflatoksīns (aknas vēzis).
2. Fizikālie faktori — UV starojums (melanoma), jonizējošā radiācija (leikēmija).
3. Bioloģiskie faktori — dažādi vīrusi (piemēram, HPV — dzemdes kakla vēzis, hepatīta B vīruss — aknas vēzis).
4. Hormonālie un iedzimti faktori — pārmērīga estrogēna iedarbība (krūts vēzis), ģenētiskas mutācijas (BRCA1 gēns).
Īsumā: Kanceroģenēze ir sarežģīts process, kurā dažādi faktori izraisa šūnu pārvēršanos par vēža šūnām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.