kailsēkļi
"Kailsēkļi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē augu saknes, kas nav pārklātas ar zemi (piemēram, izplūdušas, izskalotas, iznirstošas virszemē).
Būtībā tie ir sakņu daļas, kas kļuvušas redzamas — vai nu dabisku procesu (ūdens, vēja erozija) vai cilvēka darbības rezultātā.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
"Pēc stiprām lietavām upes krastā kļuva redzami koki ar kailsēkļiem."
"Vējš izskalojis smiltis, atklājot priedes kailsēkļus."
2. Pārnesenā nozīmē (retāk, bet lietojams):
"Vecās mājas pamati stāvēja kā kailsēkļi — viss apkārt jau bija nojaukts."
"Pēc mežizstrādes palikuši tikai kailsēkļi un sakritušas zari."
Saīsināti:
Kailsēkļi = saknes bez zemes seguma.
Tie parādās, kad augsne tiek noņemta, atstājot saknes "kailas" gaismā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.