kailgraudainie
"Kailgraudainie" ir botānikas termins, kas apzīmē augus, kuru sēklas nav aizsargātas ar augļa apvalku (perikarps). Tie ir viens no diviem galvenajiem sēklaugu (Spermatophyta) nodalījumiem, pretstatā segsēkļiem (angiosperms), kuriem sēklas atrodas augļos.
Īss skaidrojums:
Kailgraudainie (Gymnospermae) veido sēklas uz specializētu lapu (piemēram, čiekuru zvīņām), nevis slēgtās augļa iekšienē. To sēklas ir "kailas" (grieķu valodā gymnos – 'kails', sperma – 'sēkla').
Galvenās pazīmes:
- Vairojas ar sēklām, bet bez augļiem.
- Parasti ir mūžzaļi koki vai krūmi.
- Lapas bieži vien adatveida vai zvīņveida.
- Ietilpst četras galvenās grupas: skujkoki, cikādi, ginko un gnetofīti.
Piemēri:
1. Parastā priede (Pinus sylvestris) – tipisks skujkoks ar čiekuriem, kuros sēklas atrodas uz zvīņām.
2. Parastā egle (Picea abies) – tās čiekuri karājas uz zariem, un nobriedušas sēklas izkrīt, izkliedējoties.
3. Ginko (Ginkgo biloba) – unikāls kailsgraudainais ar ventilatorveida lapām; sēklas atrodas mīkstās gaļās apvalkā (nav auglis!).
4. Cikādi (piemēram, Cycas revoluta) – līdzīgi palmām, bet pieder kailgraudainajiem; veido lielas sēklas konusveidīgos veidojumos.
Svarīgi: Kailgraudainie ir sena augu grupa, kas dominēja mezozoja ērā, un mūsdienās tie ir svarīgi mežu veidotāji, kā arī dekoratīvie un ekonomiski nozīmīgi augi (koksne, sveķi, eļļas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.