Kolaiņi
"Kolaiņi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēkus, kas dzīvo vai nāk no vienas un tās pašas vietas (ciema, pagasta, novada u. tml.). Tas ir līdzīgs vārdiem "zemnieki" vai "vietējie", bet ar niansi, ka runa ir par konkrētu apvidu. Vārds nereti lietots folklorā, dzejā vai sarunvalodā, lai izteiktu piederību noteiktai vietai.
Piemēri:
1. Folklorā:
"Tur augšā kalna galā dzīvoja veči kolaiņi, kas visu dzīvi bija pavadījuši mežā."
(Nozīme: vietējie iedzīvotāji no kalnu apvidus)
2. Sarunvalodā (ar humoru vai ironiju):
"Visi kolaiņi no mūsu ciema pulcējas svētdienās pie veikala."
(Nozīme: vietējie iedzīvotāji no konkrēta ciema)
3. Dzejā (piemērs no literatūras):
"Kolaiņu balsis klusi skan meža malā,
kā senos laikos vectēvu stāstos."
(Rāda saikni ar tradīcijām un vietu)
Svarīgi:
- Vārds nav oficiāls administratīvs termins (piem., kā "iedzīvotāji"), bet gan ekspresīvs, ar folkloristisku nokrāsu.
- Dažreiz lietots arī kā sinonīms vārdam "kaimiņi", it īpaši, ja runa ir par cilvēkiem no vienas apkārtnes.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.