"Jumprava" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmēja augstas kārtas sievieti, īpašnieci vai valdnieci — līdzvērtīgu vīriešu titulam "junkurs" (vēsturiski zemes īpašnieks, muižnieks). Tas cēlies no vācu valodas vārda Junker (jaunkungs, muižnieks), ar sieviešu dzimtes piedēkli -ava.
Īsumā:
Jumprava = muižniece, dižciltīga sieviete, zemes īpašniece.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pēc muižas mantojšanas viņa kļuva par turienes jumpravu un pārvaldīja plašos zemes gabalus."
2. Allegorisks/māksliniecisks lietojums (bieži dzejā, pasakās):
"Meža jumprava sargāja vecos ozolus un dzīvniekus savā valstībā."
"Pasakā partaisītā jumprava valdīja pār ledus pili kalnu galotnē."
Piezīme: Mūsdienās vārds "jumprava" lietots reti, galvenokārt literatūrā, vēstures aprakstos vai daiļradi — tas nes muižniecības laikmeta nokrāsu vai tiek lietots kā daiļrunas elements. Ikdienas sarunvalodā tas gandrīz nav dzirdams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.