jumiķis

Jumiķis ir sarunvalodā lietots vārds, kas apzīmē:

1. Nezinātājs, neveiksminieks — cilvēks, kurš kaut ko nezina vai neprot, dara kaut ko neveikli, neapdomīgi.
2. Nevīžīgs, neveikls cilvēks — bieži vien ar nelielu pazemojošu nokrāsu.

Piemēri:
1. Viņš mēģināja salabot rozeti, bet beigās tikai visu sabojāja — pilnīgs jumiķis!
2. Nejauki uzvedies kā jumiķis — visu laiku kaut ko nokrītina.
3. Nāc, neesi jumiķis, šis uzdevums nav tik grūts! (izsmejoši/veicinoši)

Etymology: Vārds cēlies no krievu valodas (юмо́к — "joks, jocīgs cilvēks"), bet latviešu valodā tas ir ieguvis negatīvāku nozīmi — vairāk "neveikls" nekā "jocīgs".

• Uzvārdi: Jumiķis

Įrašas
Paaiškinimas	Jumiķis ir sarunvalodā lietots vārds, kas apzīmē: 1. Nezinātājs, neveiksminieks — cilvēks, kurš kaut ko nezina vai neprot, dara kaut ko neveikli, neapdomīgi. 2. Nevīžīgs, neveikls cilvēks — bieži vien ar nelielu pazemojošu nokrāsu. Piemēri: 1. Viņš mēģināja salabot rozeti, bet beigās tikai visu sabojāja — pilnīgs jumiķis! 2. Nejauki uzvedies kā jumiķis — visu laiku kaut ko nokrītina. 3. Nāc, neesi jumiķis, šis uzdevums nav tik grūts! (izsmejoši/veicinoši) Etymology: Vārds cēlies no krievu valodas (юмо́к — "joks, jocīgs cilvēks"), bet latviešu valodā tas ir ieguvis negatīvāku nozīmi — vairāk "neveikls" nekā "jocīgs".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.