jaunule

"Jaunule" latviešu valodā ir diminutīvs (mīļinājuma) vārds no "jaunava", kas apzīmē jaunu, jaunīgu meiteni vai jaunu sievieti, bieži vien ar nokrāsu nevainīgumam, svaigumam vai jaunībai.

Īsumā:
Tas ir mīļš, maigs apzīmējums jaunai meitenei, līdzīgi kā "meitene", "jaunava", bet ar maigu, reizēm arhaisku pieskaņu.

Piemēri:

1. Dzejā/dailrunā:
"Tur mežmalā staigāja jaunulīte, gavilēdama kā lakstīgala."
(Šeit tas rada poetisku, nevainīgu tēlu.)

2. Sarunvalodā (retāk, jo arhaisks):
"Viņa vēl ir tāda jaunule — dzīvei pilna cerību un sapņu."
(Var lietot, lai uzsvērtu jaunību, nevainīgumu vai svaigumu.)

Piezīme:
Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt literatūrā, dzejā vai ar apzinātu arhaisku/stilizētu nokrāsu. Tas var būt arī ironiski, ja lietots par pieaugušu sievieti, lai pasmietos par pārspīlētu jaunīgumu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Jaunule" latviešu valodā ir diminutīvs (mīļinājuma) vārds no "jaunava", kas apzīmē jaunu, jaunīgu meiteni vai jaunu sievieti, bieži vien ar nokrāsu nevainīgumam, svaigumam vai jaunībai. Īsumā: Tas ir mīļš, maigs apzīmējums jaunai meitenei, līdzīgi kā "meitene", "jaunava", bet ar maigu, reizēm arhaisku pieskaņu. Piemēri: 1. Dzejā/dailrunā: "Tur mežmalā staigāja jaunulīte, gavilēdama kā lakstīgala." (Šeit tas rada poetisku, nevainīgu tēlu.) 2. Sarunvalodā (retāk, jo arhaisks): "Viņa vēl ir tāda jaunule — dzīvei pilna cerību un sapņu." (Var lietot, lai uzsvērtu jaunību, nevainīgumu vai svaigumu.) Piezīme: Vārds mūsdienās lietots reti, galvenokārt literatūrā, dzejā vai ar apzinātu arhaisku/stilizētu nokrāsu. Tas var būt arī ironiski, ja lietots par pieaugušu sievieti, lai pasmietos par pārspīlētu jaunīgumu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.