"Jābūtība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē būtību, eksistences pamatu, patieso raksturu vai pamatsatura esamību. Vārds izsaka to, kas ir patiesi svarīgs, pamatā esošs vai neatņemams.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofijā:
"Cilvēka jābūtība ir viņa brīvā griba un apziņa."
(Šeit tas norāda uz cilvēka eksistences pamatīpašībām.)
2. Diskusijā par mākslu:
"Šīs gleznas jābūtība slēpjas krāsu harmonijā, nevis tēlotajos objektos."
(Uzsvērts mākslas darba patiesais raksturs vai būtība.)
3. Ikdienas sarunā:
"Sarunas jābūtība bija kompromisa meklējumi, nevis strīds."
(Norāda uz sarunas patieso mērķi vai satura kodolu.)
Sinonīmi: būtība, eksistence, pamatā esošais, kodols, būtības gars.
Antonīmi: virspuse, ārējība, mānīgums, formālums.
Vārds "jābūtība" bieži lietots filozofiskos, literāros vai dziļākas nozīmes kontekstos, lai apzīmētu kaut ko fundamentālu un neatkarīgu no ārējām formām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.