"Īpatnība" nozīmē raksturīga, atšķirīga pazīme vai īpašība, kas padara kaut ko unikālu vai atšķirīgu no citiem.
Piemēri:
1. Dabas īpatnības – Latvijas klimatam raksturīgas četras gadalaiku maiņas.
2. Valodas īpatnība – latviešu valodā lieto divu veidu lokāmus īpašības vārdus.
3. Personības īpatnība – viņa lēnā runa bija viņa raksturīgā īpatnība.
4. Tehniskā īpatnība – šim materiālam ir īpatnība izturēt augstas temperatūras.
Sinonīmi: iezīme, raksturīgums, specifika, savādība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.