īpatnējs

"Īpatnējs" nozīmē sevišķs, neparasts, savādāks vai raksturīgs tikai noteiktam priekšmetam, personai vai parādībai. Tas var izsist gan pozitīvu, gan negatīvu nokrāsu atkarībā no konteksta.

Nozīmes nianses:
1. Unikāls, atšķirīgs – kam piemīt īpašas pazīmes.
2. Savāds, dīvains – neparasts, kas var radīt neizpratni.
3. Raksturīgs, tipisks – kas pieder konkrētam objektam (bieži zinātniskā kontekstā).

Piemēri:
1. Pozitīvs/neitrāls konteksts:
Viņai ir īpatnējs humora izjūta – neviens smējās tā kā viņa.
Šim augam ir īpatnēja smarža, kas atgādina citrusus.

2. Neitrāls/zinātnisks konteksts:
Katram elementam ir īpatnējs atomu struktūra.
Šai slimībai raksturīgi īpatnēji simptomi.

3. Negatīvs konteksts:
Viņš uzvedās īpatnēji – visu laiku runāja ar sevi.
Tā bija īpatnēja klusuma sajūta pēc kņadas.

Īsi: "Īpatnējs" = sevišķs, savāds, raksturīgs. Nozīme precizējas no teikuma.

Įrašas
Paaiškinimas	"Īpatnējs" nozīmē sevišķs, neparasts, savādāks vai raksturīgs tikai noteiktam priekšmetam, personai vai parādībai. Tas var izsist gan pozitīvu, gan negatīvu nokrāsu atkarībā no konteksta. Nozīmes nianses: 1. Unikāls, atšķirīgs – kam piemīt īpašas pazīmes. 2. Savāds, dīvains – neparasts, kas var radīt neizpratni. 3. Raksturīgs, tipisks – kas pieder konkrētam objektam (bieži zinātniskā kontekstā). Piemēri: 1. Pozitīvs/neitrāls konteksts: Viņai ir īpatnējs humora izjūta – neviens smējās tā kā viņa. Šim augam ir īpatnēja smarža, kas atgādina citrusus. 2. Neitrāls/zinātnisks konteksts: Katram elementam ir īpatnējs atomu struktūra. Šai slimībai raksturīgi īpatnēji simptomi. 3. Negatīvs konteksts: Viņš uzvedās īpatnēji – visu laiku runāja ar sevi. Tā bija īpatnēja klusuma sajūta pēc kņadas. Īsi: "Īpatnējs" = sevišķs, savāds, raksturīgs. Nozīme precizējas no teikuma.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.