iztecēt


iztecēt
3. pers. -tek, pag. -tecēja, nepārej.
  1. Izplūst (par šķidrumu); izbirt (par ko smalku, sīkgraudainu). Ūdens iztek no trauka. Šķidrums iztek caur filtru. No pildspalvas iztecējusi tinte. Linsēklas iztek no maisa.
  2. Iztukšoties (saturam tekot, birstot ārā). Muca ir iztecējusi. Smilšu pulkstenis lēni iztek.
  3. Sākties (par upi, strautu u.tml.). Upe iztek no ezera.
  4. Izdalīt strutas (par augoni, sastrutojumu) ; izdalīt (daudz vai visu) šķidrumu (piem., par aci). Augonis pārtrūcis un iztecējis. Pārsistā acs iztecējusi.

    iztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju, nepārej.
    1. Iznākt, izskriet (sīkiem, raitiem soļiem). Bērns iztecēja mātei pretim.

      Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'iztecet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
      Įrašas
      Paaiškinimas

      Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
      ji bus patalpinta vietoj esamos.



      © 2009 - 2022 www.vardnica.lv
      Draugi: Skaičiuoklė Juegos Friv
      x