iztecēt
iztecēt 3. pers. -tek, pag. -tecēja, nepārej.- Izplūst (par šķidrumu); izbirt (par ko smalku, sīkgraudainu). Ūdens iztek no trauka. Šķidrums iztek caur filtru. No pildspalvas iztecējusi tinte. Linsēklas iztek no maisa.
- Iztukšoties (saturam tekot, birstot ārā). Muca ir iztecējusi. Smilšu pulkstenis lēni iztek.
- Sākties (par upi, strautu u.tml.). Upe iztek no ezera.
- Izdalīt strutas (par augoni, sastrutojumu) ; izdalīt (daudz vai visu) šķidrumu (piem., par aci). Augonis pārtrūcis un iztecējis. Pārsistā acs iztecējusi.
iztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju, nepārej.- Iznākt, izskriet (sīkiem, raitiem soļiem). Bērns iztecēja mātei pretim.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'iztecet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.