"Izbeigties" nozīme:
Beigties, pārstāt pastāvēt, izzust, pārtraukties (parasti par procesu, parādību, stāvokli).
Piemēri:
1. Lietus lēni izbeidzās, un debesīs parādījās saule.
(Lietus pārtraucās.)
2. Saruna starp viņiem izbeidzās pēc strīda.
(Saruna pārstāja turpināties.)
3. Konflikts beidzot izbeidzās pēc ilgām sarunām.
(Konflikts tika atrisināts un vairs nepastāvēja.)
Sinonīmi: beigties, pārtraukties, izzust, iesilt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.