izsvētīt

"Izsvētīt" nozīme:
Izraidīt, padzīt (īpaši no baznīcas vai reliģiskas kopienas), atņemot garīgo piederību vai atsakoties no kāda cilvēka. Tas bieži vien ir formāls akts, kas lieg personas saistību ar konkrētu draudzi vai ticību.

Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"16. gadsimtā daudzi reformatori tika izsvētīti no Romas Katoļu baznīcas."

2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Pēc konflikta viņu izsvētīja no draugu grupas, it kā viņš būtu nodevējs."

3. Reliģisks piemērs:
"Ja draudzes loceklis atklāti pretojas pamatprincipiem, viņu var izsvētīt no kopienas."

Sinonīmi: ekskomunicēt, izslēgt (no kopienas), noliegt.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izsvētīt" nozīme: Izraidīt, padzīt (īpaši no baznīcas vai reliģiskas kopienas), atņemot garīgo piederību vai atsakoties no kāda cilvēka. Tas bieži vien ir formāls akts, kas lieg personas saistību ar konkrētu draudzi vai ticību. Piemēri: 1. Vēsturisks konteksts: "16. gadsimtā daudzi reformatori tika izsvētīti no Romas Katoļu baznīcas." 2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē): "Pēc konflikta viņu izsvētīja no draugu grupas, it kā viņš būtu nodevējs." 3. Reliģisks piemērs: "Ja draudzes loceklis atklāti pretojas pamatprincipiem, viņu var izsvētīt no kopienas." Sinonīmi: ekskomunicēt, izslēgt (no kopienas), noliegt.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.