"Izprātot" ir latviešu valodas darbības vārda "izprast" pagātnes lokāmais divdabis (debīvā). Tas nozīmē "sapratis" vai "izprotot", un lieto, lai apzīmētu darbību, kas jau ir pabeigta pagātnē, bieži saistībā ar citu darbību.
Īsa nozīme:
Sapratis; pēc tā, kad ir izprasts.
Piemēri:
1. "Izprātot problēmas būtību, viņš sāka meklēt risinājumu."
(Pēc tam, kad viņš bija sapratis problēmas būtību...)
2. "Izprātot savas kļūdas, viņa atvainojās."
(Saprotot savas kļūdas...)
3. "Izprātot, ka laiks steidz, viņi paātrināja darbu."
(Saprotot, ka laiks steidz...)
Šis divdabis bieži tiek lietots teikumos, lai izteiktu iemesla, laika vai nosacījuma sakarību, parasti saistībā ar iepriekšēju izpratni vai izpratnes rezultātu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.