izpostītāja
"Izpostītājs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kas posta, izlaupa, iznīcina vai izdemolē kaut ko (piemēram, ēkas, teritorijas, mantu), bieži vien ar vardarbību, haosu vai karadarbības laikā.
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturisks konteksts:
"Kara laikā pilsētu ieņēma izpostītāji, kas nodedzināja mājas un nozaga vērtības."
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku, kas rada haosu):
"Bērni dzīvoklī bija kā mazi izpostītāji — visa mēbele bija apgāztā un rotaļlietas izmestas pa visu grīdu."
3. Dabas spēku alegorija:
"Vētra kļuva par īstu izpostītāju — tika izrautiem koki un noplēsti jumti."
Sinonīmi: postītājs, laupītājs, vandāls, demolētājs.
Antonīmi: celtnieks, atjaunotājs, glābējs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.