izmanība
"Izmanība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē izmanību, viltību, viltīgu gudrību vai veiklību bieži vien negatīvā nozīmē — lai kāds panāktu savu mērķi, izmantojot viltīgus, mānīgus vai apkrāpjošus paņēmienus.
Piemēri:
1. Vēsturisks/politikā:
"Karā viņš izrādīja lielu izmanību, maldinot ienaidnieku ar viltus manevriem."
2. Ikdienā:
"Ar savu izmanību viņš pārliecināja kolēģus, ka projekts ir viņa nopelns."
3. Negatīvā nokrāsā (krāpšana):
"Pārdevēja izmanība izpaudās, kad viņš slēpa preces trūkumus."
Sinonīmi: viltība, viltīgums, gudrība (negatīvā nozīmē), viltīgā atjautība.
Antonīmi: godīgums, tiešums, atklātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.