"Izkarojums" nozīme:
Tas ir pārliecības, uzskata vai principa atkārtota un uzstājīga paušana — bieži vien ar negatīvu nokrāsu, norādot uz uzmācīgu, iestājīgu vai dogmatisku izteikšanu.
Piemēri:
1. Politiskā debatē:
"Viņš atkal sāka savu izkarojumu par valsts neatkarības zaudēšanu, nemanot argumentus pretējā pusē."
2. Ikdienas sarunā:
"Pēc katras sapulces viņš atkārto izkarojumu par darba disciplīnas trūkumu, lai gan problēma ir citur."
3. Reliģiskā kontekstā:
"Svētdienas sprediķis pārvērtās garā izkarojumā par grēku sodiem, nevis iedvesmojošā mācībā."
Sinonīmi: uzstāšanās, dogmatiska runa, uzmācīga pārliecības paušana.
Antonīmi: dialogs, diskusija, atvērta saruna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.