izdzīt


izdzīt -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu, pārej.
  1. Dzenot (ko ārā vai cauri kam), panākt, ka iziet, izskrien u. tml., arī ka nokļūst (kur). I. vistas no sakņu dārza. Suns izdzen zaķi no meža. I. ganāmpulku caur mežu. I. lopus ganībās.
  2. Sitot, dzenot izdabūt (kam cauri). I. naglu cauri dēlim.
  3. Stumjot, grūžot izdabūt ārā (no kurienes, kur). I. ķerru no šķūņa. I. velosipēdu pagalmā. Vējš izdzen laivu jūrā.
  4. Izaudzēt, izdiedzēt, izlaist (asnus, dzinumus).
    3. pers. Koks izdzen atvases. Kartupeļi siltumā izdzinuši asnus.
  5. Panākt, ka ļoti agri izaug, attīstās (par augiem).
    3. pers. I. agros dārzeņus ar labu mēslojumu. I. puķes ziedos.
  6. Izart (vagu); izcirst (stigu). I. vagu. I. stigu mežā.
  7. Dabūt ārā, likvidēt (lietojot krasus līdzekļus). I. cērmes. I. slimību. I. bērnam niķus ar žagaru.
  8. Nežēlīgi izkalpināt, izstrādināt; ekspluatēt. I. gājējus, kalpus. I. kā darba zirgus.
  9. Izskūt. I. matus. I. uzacis.

    Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izdzit' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
    Įrašas
    Paaiškinimas

    Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
    ji bus patalpinta vietoj esamos.



    © 2009 - 2024 www.vardnica.lv
    Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Baby Hazel Games
    x