izbrīns

"Izbrīns" nozīme:
Tas ir pārsteigums, apjautums, sajūsma — emocionāla reakcija uz kaut ko negaidītu, iespaidīgu vai brīnumainu. Vārds bieži lietots, lai izteiktu pozitīvu satraukumu vai apbrīnu.

Piemēri:

1. Runājot par dabas skaistumu:
"Viņš apstājās un skatījās lejup no kalna ar izbrīnu."

2. Reakcija uz negaidītu notikumu:
"Bērnu acīs varēja redzēt izbrīnu, kad viņš ieraudzīja Ziemassvētku eglīti."

3. Izteiksmē saistībā ar mākslu vai prasmi:
"Mēs klausījāmies viņas dziedāšanā ar izbrīnu."

Sinonīmi: apbrīna, sajūsma, pārsteigums.
Antonīmi: vienaldzība, nospriedums, garlaicība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izbrīns" nozīme: Tas ir pārsteigums, apjautums, sajūsma — emocionāla reakcija uz kaut ko negaidītu, iespaidīgu vai brīnumainu. Vārds bieži lietots, lai izteiktu pozitīvu satraukumu vai apbrīnu. Piemēri: 1. Runājot par dabas skaistumu: "Viņš apstājās un skatījās lejup no kalna ar izbrīnu." 2. Reakcija uz negaidītu notikumu: "Bērnu acīs varēja redzēt izbrīnu, kad viņš ieraudzīja Ziemassvētku eglīti." 3. Izteiksmē saistībā ar mākslu vai prasmi: "Mēs klausījāmies viņas dziedāšanā ar izbrīnu." Sinonīmi: apbrīna, sajūsma, pārsteigums. Antonīmi: vienaldzība, nospriedums, garlaicība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.