"Garlaicība" nozīme īsumā:
Tā ir nepatīkama sajūta, kas rodas, ja apkārtējā vide, darbība vai cilvēki šķiet vienmuļi, neinteresanti vai bez satura, izraisot vēlmi pēc kaut kā jauna, mainīga vai aizraujoša.
Piemēri lietojumā:
1. Situācijā:
"Pēc divām stundām vienādas prezentācijas mani pārņēma neciešama garlaicība."
2. Aprakstot personu:
"Viņš izskatījās pilnībā garlaicības apņemts, bezinteresēti skatījies logā."
3. Kā iemesls darbībai:
"Garlaicības pēc viņa sāka zīmēt uz piezīmju grāmatiņas malām."
Sinonīmi: vienmuļība, garlaikošanās, intereses trūkums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.