"Irealitāte" nozīme:
Tas apzīmē nereālumu, nereālu esamību vai iztēles radījumu — kaut ko, kas nepieder objektīvajai realitātei, bet var būt sajūta, ilūzija vai domāšanas konstrukts. Vārds bieži lietots, lai raksturotu kaut ko grūti aptveramu, fantastisku vai atšķirīgu no ikdienas pieredzes.
Piemēri lietojumā:
1. Filozofijā/psiholoģijā:
Pēc ilgām bezmiega stundām viņam parādījās irealitātes sajūta — apkārtējā pasaule šķita kā blāva sapņa māņtēls.
2. Mākslā/literatūrā:
Dzejnieka darbos bieži iejauktas irealitātes motīvi — pelēkas pilsētas, kas līdzinās aizmirstām atmiņām.
3. Ikdienas sarunā:
Šis notikums ir tik neparasts, ka man radās irealitātes iespaids — it kā es būtu kādā filmā.
Sinonīmi: nereālisms, fantastiskums, ilūzija, nereāla būtība.
Antonīmi: realitāte, faktiskums, patiesība, īstenība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.