infantilisms
"Infantilisms" (latviski "infantilismi") nozīmē pieauguša cilvēka uzvedības vai izteiksmes formas, kas raksturīgas bērnam — t.i., nenobriedušu, bērnišķīgu vai atpalikušu attieksmi, emociju izpausmi vai domāšanu.
Tas var būt:
1. Psiholoģisks/emocionāls infantilisms — nepieciešamība pēc pastāvīgas rūpes, atbildības izvairīšanās, impulsīva uzvedība.
2. Runas infantilisms — bērnam raksturīgu vārdu vai izrunu lietošana pieauguša vecumā (piemēram, sajaukti burti, samazinājumi).
3. Fizioloģisks infantilisms — ķermeņa attīstības aizkavēšanās.
Piemēri:
1. Uzvedībā:
- 30 gadus vecs cilvēks, kurš dusmojas un metās zemē, ja nesaņem vēlamo.
- Pastāvīga atkarība no vecāku lēmumiem dzīves jautājumos.
2. Runā:
- Pieauguša cilvēka lietotie vārdi kā "guliņa" (gulta), "autočiņš" (automašīna), "māmiņa" (māte).
- Bērnišķīga intonācija vai "bļāviena" stils strīda laikā.
3. Sociālajās attiecībās:
- Nespēja uzturēt ilgtermiņa attiecības, jo partneris tiek sagaidīts kā "audzinātājs".
- Konfliktu risināšana ar klusēšanu vai aizvainošanos kā mazs bērns.
Infantilismi bieži norāda uz emocionālu nobrieduma trūkumu, kas var būt saistīts ar audzināšanu, psiholoģiskām traucējumiem vai adaptācijas problēmām pieaugušo dzīvē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.