ievilkties


ievilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos.
  1. Ievilkt sevi, savu ķermeni; sar. lēnā, nevarīgā gaitā ieiet, ievirzīties (kur). Gliemezis ievelkas čaulā. Slimais ievelkas istabā. I. kaktā.
  2. Netīšām, tikt ievilktam (par svītrām, līnijām).
    3. pers. Pierē ievilkās grumba. Zīmējumā ievilkusies nepareiza līnija.
  3. Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā).
    3. pers. Uzliet kafiju, lai ievelkas. Tēja vēl nav ievilkusies.
  4. Ieilgt.
    3. pers.; sar. Gaidīšana ievelkas. Pārrunas ievelkas garumā.
Frazeoloģismi:
  • I. savā čaulā -- kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, nerunīgam; norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ievilkties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x