ievainotā

"Ievainotā" ir latviešu valodas īpašības vārds (adj.) vai darbības vārda pagātnes divdabis, kas nozīmē:

Nozīme:
"Ievainots" – tas, kam ir fizisks vai emocionāls ievainojums/ciešanas; kas ir sāpināts, nodarīts pāri.

Piemēri:
1. Fizisks ievainojums:
"Sportists ar ievainoto kāju nevarēja piedalīties sacensībās."
"Ārsts apstrādāja ievainotās rokas."

2. Emocionāls/garīgs ievainojums:
"Viņa bija dziļi ievainota pēc nodevības."
"Ievainotā lepnuma dēļ viņš atteicās atvainoties."

3. Pagātnes divdabis (no darbības vārda "ievainot"):
"Viņš bija ievainots cīņas laikā."
"Ievainotā putna atradām mežā."

Skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības vārda "ievainot" (nodarīt ievainojumu). Lietojams, lai apzīmētu kādu, kas ir saņēmis ievainojumu, vai kaut ko, kas ir sabojāts/pārdzīvojis pāri. Var attiekties uz cilvēkiem, dzīvniekiem, jūtām vai pat priekšmetiem (piemēram, "ievainotā goda").

Sinonīmi: sabojāts, sāpināts, pāridarīts, aizvainots.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ievainotā" ir latviešu valodas īpašības vārds (adj.) vai darbības vārda pagātnes divdabis, kas nozīmē: Nozīme: "Ievainots" – tas, kam ir fizisks vai emocionāls ievainojums/ciešanas; kas ir sāpināts, nodarīts pāri. Piemēri: 1. Fizisks ievainojums: "Sportists ar ievainoto kāju nevarēja piedalīties sacensībās." "Ārsts apstrādāja ievainotās rokas." 2. Emocionāls/garīgs ievainojums: "Viņa bija dziļi ievainota pēc nodevības." "Ievainotā lepnuma dēļ viņš atteicās atvainoties." 3. Pagātnes divdabis (no darbības vārda "ievainot"): "Viņš bija ievainots cīņas laikā." "Ievainotā putna atradām mežā." Skaidrojums: Vārds cēlies no darbības vārda "ievainot" (nodarīt ievainojumu). Lietojams, lai apzīmētu kādu, kas ir saņēmis ievainojumu, vai kaut ko, kas ir sabojāts/pārdzīvojis pāri. Var attiekties uz cilvēkiem, dzīvniekiem, jūtām vai pat priekšmetiem (piemēram, "ievainotā goda"). Sinonīmi: sabojāts, sāpināts, pāridarīts, aizvainots.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.