iespītība
"Iespītība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē izturību, neatlaidību, neatkāpšanos no mērķa, spītīgu raksturu. Vārds izsaka negantošu, neatlūzto gribu, bieži vien pretoties grūtībām vai pretstatam.
Piemēri lietojumā:
1. Sportā:
"Viņa uzvarēja ne tik daudz ar fizisko spēku, bet ar neticamo iespītību un gribu."
2. Darba vai mācību kontekstā:
"Projekts izdevās pateicoties komandas iespītībai, neskatoties uz visiem šķēršļiem."
3. Rakstura aprakstā:
"Bērnam bija pārsteidzoša iespītība — viņš nevēlējās padoties, pat ja uzdevums šķita neiespējams."
Sinonīmi: neatlaidība, izturība, spītīgums, neatlaidīgums.
Antonīmi: mīkstums, padodība, bezgriba.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.