"iesalcukurs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mīl un bieži iet uz pasākumiem, kur notiek dejas (balles, vakariņas u.tml.). Tas ir sastāvēts no divām daļām: "iesals" (no "iet uz balli") un "cukurs" (kas šeit lietots kā mīļinājuma, pievilcības vai burvības apzīmējums). Būtībā tas ir deju mīļotājs vai balles apmeklētājs.
Piemēri lietojumā:
1. "Mūsu draugu pulkā Pēteris ir īsts iesalcukurs — viņš nepalaiž garām nevienu balli vai deju vakaru."
2. "Kad dzirdēju, ka klubā rīko latīņu deju vakaru, uzreiz piezvanīju savai draudzenei, zināmai iesalcukuram, lai aizietu kopā."
Vēsturiska piezīme:
Vārds "iesalcukurs" ir radies 20. gadsimta sākumā, un to plašāk popularizēja latviešu rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš savā romānā "Aija" (1911). Tas ir labs piemērs latviešu valodas spējai radīt skaistus, tēlainus jaunvārdus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.