"Iemājot" ir darbības vārds "iemācīt" pagātnes lokāmais divdabis, kas nozīmē "mācīdams iedzīvināt, iedvest, iemācīt" kaut ko (parasti domas, uzskatus, prasmes vai īpašības). Tas bieži lietots, lai apzīmētu kaut kā iegūšanu, apgūšanu vai pielāgošanos caur mācīšanos vai pieredzi.
Piemēri:
1. Bērniem ir ātri iemājot jaunas lietas.
(Bērni ātri apgūst jaunas lietas.)
2. Viņš bija iemājis disciplīnu no saviem vecākiem.
(Viņš bija iemācījies disciplīnu no saviem vecākiem.)
3. Dzīve viņai bija iemājusi pacietību.
(Dzīves pieredze viņai bija iemācījusi pacietību.)
Piezīme: Šis vārds mūsdienu latviešu valodā lietots retāk, biežāk literāros vai formālākos kontekstos. Ikdienā biežāk lieto "iemācījies", "apguvis" vai "pieradis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.