"Iekalne" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē iekšējā kalna nogāze, ieleja vai ieplaka starp kalniem (bieži vien aizsargāta no vējiem). Tas apzīmē reljefa pazeminājumu kalnu teritorijā.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Tūristi nometās klusā iekalnē, kur vējš nesasniedza un bija siltāk nekā kalnu virsotnēs."
2. Metaforiski (par aizsargātu vietu):
"Viņa māja stāvēja kā mierīga iekalne – paslēpta no pilsētas trokšņa."
Sinonīmi: ieleja, ieplaka, gravāle (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: kalna virsotne, kalngals, ārkalne (ārējā nogāze).
Vārds "iekalne" bieži lietots dzejā un literatūrā, lai radītu tēlu mierīgas, noslēgtas vietas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.