hromatisms
"Hromatisms" (angļu: chromatism, latīņu: chroma — "krāsa") ir termins, kas galvenokārt lietots optikā un mūzikā, bet arī citās jomās.
Galvenās nozīmes:
1. Optikā — krāsu kropļojums (chromatiskā aberācija):
- Parādība, kad objektīvs nespēj fokusēt visas gaismas krāsas vienā punktā, radot krāsainus malas vai neskaidrību attēlā.
- Piemērs: Fotoattēlā ap gaismas avotiem var redzēt violetus vai zaļus apmalīšus.
2. Mūzikā — hromātika:
- Hromātiskā skala, kas sastāv no 12 pustoniem oktāvā, izmantojot visas iespējamās notis (ieskaitot diēzus un bemolus).
- Piemērs: Bacha "Hromātiskā fantāzija un fūga" izmanto hromātiskas kustības.
3. Bioloģijā/Ķīmijā — retāk lietots, var attiekties uz krāsošanos vai krāsu izpausmi.
Īsumā:
Hromatisms = parādība, kas saistīta ar krāsu izpausmi, variācijām vai kropļojumiem atkarībā no konteksta.
Vārds latviešu valodā reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk speciālistu terminoloģijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.