aberācija

Aberācija (no latīņu aberratio — 'novirzīšanās', 'kļūda') nozīmē:

1. Novirze no normas, patiesības vai paredzamā — kļūda, neatbilstība, anomālija.
2. Optikā — gaismas staru novirze, kas rada attēla kropļojumus (piemēram, krāsu aberācija).
3. Astronomijā — zvaigžņu šķietama novirze no patiesās pozīcijas (gaismas aberācija).
4. Medicīnā — struktūras vai funkcijas novirze no normas (piemēram, hromosomu aberācija).
5. Psiholoģijā — atkāpe no normālas uzvedības vai domāšanas.

Piemēri:
1. Vispārīgi:
Tā bija tikai īslaicīga aberācija viņa citādi loģiskajā domāšanā.
2. Optikā:
Lēcas aberācijas dēļ attēla malās parādās krāsu maliņas.
3. Medicīnā:
Ģenētiskā aberācija var izraisīt iedzimtas slimības.

Sinonīmi: novirze, anomālija, kropļojums, kļūda, atkāpe.

Įrašas
Paaiškinimas	Aberācija (no latīņu aberratio — 'novirzīšanās', 'kļūda') nozīmē: 1. Novirze no normas, patiesības vai paredzamā — kļūda, neatbilstība, anomālija. 2. Optikā — gaismas staru novirze, kas rada attēla kropļojumus (piemēram, krāsu aberācija). 3. Astronomijā — zvaigžņu šķietama novirze no patiesās pozīcijas (gaismas aberācija). 4. Medicīnā — struktūras vai funkcijas novirze no normas (piemēram, hromosomu aberācija). 5. Psiholoģijā — atkāpe no normālas uzvedības vai domāšanas. Piemēri: 1. Vispārīgi: Tā bija tikai īslaicīga aberācija viņa citādi loģiskajā domāšanā. 2. Optikā: Lēcas aberācijas dēļ attēla malās parādās krāsu maliņas. 3. Medicīnā: Ģenētiskā aberācija var izraisīt iedzimtas slimības. Sinonīmi: novirze, anomālija, kropļojums, kļūda, atkāpe.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.