hipoksija
Hipoksija ir medicīnisks termins, kas apzīmē skābekļa trūkumu organisma audos vai asinīs, neskatoties uz pietiekamu asins plūsmu. Tas ir stāvoklis, nevis diagnoze, un tas var rasties dažādu cēloņu dēļ.
Īss skaidrojums:
Organismam nepietiek skābekļa, lai šūnas varētu normāli darboties, kas var izraisīt bojājumus vai disfunkciju.
Piemēri hipoksijas cēloņiem un situācijām:
1. Augstkalnu hipoksija – gaisā ir mazāks skābekļa daudzums augstumā, tāpēc cilvēks var justies noguris, reibumā vai sajust elpas trūkumu.
2. Asinsrites hipoksija – sirds mazspēja vai insults traucē asins (un līdz ar to skābekļa) piegādi audiem.
3. Anēmijas hipoksija – asinīs ir pārāk maz hemoglobīna (piemēram, dzelzs deficīta dēļ), kas nevar pārnest pietiekami daudz skābekļa.
4. Hipoventilācija – elpošana ir pārāk sega (piemēram, narkozes laikā, smagas astmas lēkmē vai smagu elpošanas muskuļu mazspējas dēļ).
5. Apsainojuma hipoksija – indes (piemēram, oglekļa monoksīds) bloķē skābekļa pārnesei asinīs nepieciešamo hemoglobīnu.
Sekas:
Ja hipoksija ilgst ilgāk, tā var izraisīt hipoksēmiju (zemu skābekļa saturu asinīs) un bojāt sirdi, smadzenes vai citus dzīvībai svarīgus orgānus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.