hipertoniķe
"Hipertoniķe" ir termins medicīnā un fizioloģijā, kas apzīmē šķīdumu ar lielāku koncentrāciju (augstāku osmotisko spiedienu) salīdzinājumā ar citu šķīdumu (parasti salīdzinājumam izmanto šūnu iekšējo vidi).
Īsi:
- Hipertonisks šķīdums — šķīdums, kurā izšķīdušo vielu koncentrācija ir augstāka nekā šūnā.
- Ietekme uz šūnām: Šūna zaudē ūdeni, jo ūdens molekulas izplūst caur membrānu uz ārpusi (līdzsvarojot koncentrāciju). Tas var novest pie šūnas saraušanās (plazmolīze augu šūnās vai krenācija dzīvnieku šūnās).
Piemēri:
1. Jūras ūdens — hipertonisks attiecībā pret cilvēka šūnām.
- Ja dzīvnieka šūnas nonāk jūras ūdenī (piemēram, atvērta brūce), ūdens izplūst no šūnām, tās dehidrējas.
2. Koncentrēts sāls šķīdums (piemēram, 10% NaCl) — hipertonisks attiecībā pret sarkano asins šūnu vidē.
- Sarkanie asins ķermeniņi zaudē ūdeni, saraujas un deformējas.
3. Medicīnā — manitola šķīdums (piemēram, smadzeņu tūskas ārstēšanā).
- Hipertonisks šķīdums tiek ievadīts asinīs, lai "izvilktu" lieko šķidrumu no audiem, samazinot pietūkumu.
4. Augu šūnās — ja augu saknes apūdeņo ar koncentrētu mēslojuma šķīdumu, ūdens izplūst no šūnām, un augs novīst.
Pretstats:
- Hipotoniķe — šķīdums ar zemāku koncentrāciju (šūna uzsūc ūdeni).
- Izotoniķe — koncentrācija vienāda abās pusēs membrānas (šūna nemainās).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.