helēniste
"Helēniste" (no grieķu: Ἑλληνιστής) ir vēsturisks termins, kas apzīmē:
1. Senatnē:
- Cilvēku, kas runāja grieķu valodā un piekopa grieķu kultūru, īpaši pēc Aleksandra Lielā iekarojumiem (hellēnisma laikmetā, aptuveni no 4.–1. gs. p.m.ē.).
- Bieži attiecināms uz negrieķiem (piemēram, tuviem austrumu iedzīvotājiem), kas pārņēma grieķu valodu, paražas un dzīvesveidu.
2. Bībelē:
- Ebreju vai citas tautības personas, kas runāja grieķu valodā un dzīvoja hellēnisma kultūras vidē (pretstatā "ebrejiem", kas runāja aramiešu vai ebreju valodā).
Piemēri:
- Vēsturisks: Ptolemaju valdīšanas laikā Ēģiptē daudzi vietējie iedzīvotāji kļuva par helēnistiem, lietojot grieķu valodu un ieviešot grieķu institūcijas.
- Bībeles kontekstā: Apustuļu darbos (6. nodaļā) minēti "helēnisti" – grieķu valodā runājoši ebreji, kuriem tika nodrošināta palīdzība kopienā.
Īsumā: Helēnists ir cilvēks, kas, neatteikdamies no savas etniskās identitātes, pieņēma grieķu kultūru un valodu hellēnisma periodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.