ģeocentrisms
Ģeocentrisms ir uzskats, ka Zeme ir Visuma centrs, ap kuru riņķo visi debesu ķermeņi (Saulle, planētas, zvaigznes). Tas bija dominējošā pasaules attēlojuma modelis no senatnes līdz apmēram 16.–17. gadsimtam.
Galvenās iezīmes:
- Zeme tiek uzskatīta par fiksētu un nekustīgu Visuma centru.
- Visi debesu ķermeņi pārvietojas ap Zemi sarežģītās orbītās (piemēram, kā to aprakstīja Ptolemajs ar epicikliem).
- Pretstatā heliocentrismam, kurā Saulle atrodas centrā.
Piemēri:
1. Senās Grieķijas un Romas zinātne – Aristoteļa un Ptolemaja sistēmas, kas dominēja vairāk nekā tūkstoš gadu.
2. Viduslaiku kristīgā pasaule – Ģeocentrismu atbalstīja Baznīca, jo tas šķita saskaņots ar Bībeles tekstiem (piemēram, Jozuas lūgšana apturēt Sauli debesīs).
3. Nikolaja Kopernika laiks – Viņa 1543. gadā publicētais heliocentriskā modelis sāka apgrūtināt ģeocentrismu, bet tas joprojām tika turpināts atbalstīt (piemēram, Tīho Brahes modificētā sistēmā).
Mūsdienās:
Ģeocentrismu vairs neuzskata par zinātnisku patiesību, bet tas ir vēsturiski nozīmīgs, ilustrējot, kā mainās zinātniskās paradigmas. Dažās kontekstos (piemēram, navigācijā vai ikdienas runā) joprojām lieto izteicienus kā "Saule lec" vai "planētas pārvietojas debesīs", kas atspoguļo ģeocentrisku perspektīvu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.