gultnis
"Gultnis" latviešu valodā nozīmē upes gultne — tā ir dabiskā ieleja vai kanāls, pa kuru plūst upe vai strauts.
Īsumā:
- Tā ir vieta, kur plūst ūdens.
- Var būt akmeņaina, smilšaina vai dūņaina.
- Dažreiz lieto arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu kaut kā pamatu vai "gultni".
Piemēri:
1. Dabiskā nozīme:
- "Pēc lietus upe izplūda ārpus savas gultņa."
- "Upes gultnē vasarā bieži var redzēt akmeņus un smiltis."
2. Pārnestā nozīme (retāk):
- "Tradīcijas ir kultūras gultnis." (pamatā, uz ko balstās)
- "Viņu draudzībai bija stabils gultnis." (pamats, bāze)
Vārds "gultnis" ir radniecīgs vārdam "gulta", jo tas, tāpat kā gulta, ir kaut kā pamatne vai vieta, kur kaut kas "atrodas" (šajā gadījumā — ūdens).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.