gulsnis
"Gulsnis" latviešu valodā ir vietvārds, kas apzīmē nelielu, seklu ezeru vai dīķi, bieži vien ar stāvošu ūdeni.
Tas ir dialektisks/arhaisks vārds, ko galvenokārt var sastapt senākos tekstos, toponīmos (vietvārdos) vai noteiktos reģionos (piem., Latgalē).
Piemēri lietojumā:
1. Vietvārdos:
- "Gulbju gulsnis" — vietas nosaukums, kas norāda uz ezeriņu, kur dzīvo gulbji.
- "Meža gulsnis" — neliels ūdenskrātuvis meža iekšienē.
2. Tekstos/folklorā:
- "Aiz kalniņa bija viens gulsnis, tur vakaros dziedāja vardes."
- "Vecāki stāsta, ka mežā vēl ir sena purvaina gulsne."
Mūsdienās vārdu "gulsnis" lieto reti, tas biežāk aizstāts ar "ezeriņš", "dīķis" vai "stāvošs ūdens". Tomēr tas saglabājies kā vēsturisks un ainavisks apzīmējums dabas aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.