gubotājs

"Gubotājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas gubo — tas ir, runā neskaidri, nesaprotami, mulda vai murmina, bieži vien no savas pierasties, aizrautības vai apsēstības ar kādu domu.

Īsā nozīme:
Cilvēks, kas nerunā skaidri; murminātājs, muldētājs.

Piemēri:

1. Mākslas kontekstā:
"Vecais gubotājs sēdēja sola galā un murmināja kaut ko par zaudētajiem laikiem."
(Šeit tas varētu būt tēls, kas nerunā skaidri, piemēram, dzejā vai stāstā.)

2. Ikdienas lietojumā:
"Nevēro viņu, viņš ir tāds gubotājs — vienmēr kaut ko murmina pa sevi."
(Var raksturot cilvēku, kas nerunā skaidri vai runā pašam ar sevi.)

Papildus piezīmes:
- Vārds ir diezgan reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā vai folklora.
- Radniecīgi vārdi: gubot (darbības vārds — murmināt, muldēt), gubošana (murmināšana).

Įrašas
Paaiškinimas	"Gubotājs" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas gubo — tas ir, runā neskaidri, nesaprotami, mulda vai murmina, bieži vien no savas pierasties, aizrautības vai apsēstības ar kādu domu. Īsā nozīme: Cilvēks, kas nerunā skaidri; murminātājs, muldētājs. Piemēri: 1. Mākslas kontekstā: "Vecais gubotājs sēdēja sola galā un murmināja kaut ko par zaudētajiem laikiem." (Šeit tas varētu būt tēls, kas nerunā skaidri, piemēram, dzejā vai stāstā.) 2. Ikdienas lietojumā: "Nevēro viņu, viņš ir tāds gubotājs — vienmēr kaut ko murmina pa sevi." (Var raksturot cilvēku, kas nerunā skaidri vai runā pašam ar sevi.) Papildus piezīmes: - Vārds ir diezgan reti lietots mūsdienu sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā vai folklora. - Radniecīgi vārdi: gubot (darbības vārds — murmināt, muldēt), gubošana (murmināšana).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.