grandoņa
"Grandoņa" latviešu valodā nozīmē pārspīlētu, teatrālu, pārmērīgi grandiozu izturēšanos vai uzvedību — cilvēku, kurš izturas pārāk svinīgi, iedomīgi vai mākslīgi svarīgi, bieži vien mēģinot iespaidot vai pārspīlējot savu nozīmi.
Piemēri lietojumā:
1. Viņa grandoņa un pārmērīgi svinīgā runa sapinusi visus klātesošos — neviens nespēja saprast, ko viņš īsti gribēja teikt.
2. Mūsu direktors ar savu grandoņu un mākslīgo augstprātību bieži rada nepatiku darbinieku vidū.
Sinonīmi: iedomība, augstprātība, pompozitāte, teatrālisms.
Vārds "grandoņa" cēlies no franču valodas (grandeur — "lielums, greznība"), bet latviešu valodā tas ir ieguvis negatīvu nokrāsu, apzīmējot pārspīlētu, neīstu vai komisku svarīguma izjūtu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.