granātmetējs
Granātmetējs ir vieglākā veida mūsdienu artilērija — pārnēsājams stobra tipa ierocis, kas paredzēts, lai šautu granātas (lielgabala šāviņus) līdz aptuveni 2–3 km attālumam.
To parasti apkalpo viens vai divi kareivji, un tas tiek izmantots kājnieku vienību atbalstam, lai iznīcinātu ienaidnieka spēkus, transportlīdzekļus vai nostiprinājumus.
Piemēri lietojumam:
1. Kaujas situācijā — granātmetēja apkalpe no slēptas pozīcijas apšauda ienaidnieka nometnes vai aizsardzības līnijas.
2. Dzīvā spēka iznīcināšanai — ar fragmentācijas granātām tiek sasniegti ienaidnieka kareivju pulcējumi vai tranšejas.
3. Atbalss uguns — kājniekiem uzbrukuma laikā nodrošina tiešu artilērijas atbalstu, lai apspiestu ienaidnieka pretestību.
Vārda cilme:
Latviešu valodā vārds veidots no granāta + mest (mētāt), t.i., "granātu mētājs".
Angļu valodā atbilstošais termins ir mortar (granātmetējs kā ierocis) vai mortarman (granātmetējnieks — apkalpes kareivis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.