"Goze" (japāņu: 瞽女) ir vēsturisks termins Japānā, kas apzīmē aklas sievietes, kas nodarbojās ar mūzikas un dziedāšanas izpildi, bieži vien ceļojot pa ciemiem un pilsētām, lai nodrošinātu sevi. Tās bija daļa no sociālās sistēmas, kas akliem cilvēkiem (īpaši sievietēm) deva iespēju pelnīt iztiku, izmantojot muzikālās prasmes.
Galvenās iezīmes:
1. Aklums — lielākā daļa goze zaudēja redzi bērnībā vai jaunībā.
2. Mūzikas izpildītājas — specializējās tradicionālajā japāņu mūzikā, bieži spēlējot šamisenu (trīsstīgu instrumentu) un dziedot.
3. Ceļojošās grupas — bieži strādāja grupās, apceļojot reģionus, īpaši Ečigo apgabalā (mūsdienu Niigatas prefektūra).
4. Sabiedriskā loma — tika uzskatītas par garīgu un kultūras vērtību nesējām, bet arī saskārās ar diskrimināciju.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Ečigo reģionā 19. gadsimtā goze bija pazīstamas kā apceļojošās mūziķes, kas nodziedāja episkus stāstus un folkloras dziesmas."
2. Kultūras mantojums:
"Mūsdienās goze tradīciju atdzīvina dažas japāņu folkloras grupās, piemēram, caur dziesmām, kas stāsta par viņu ceļojumiem un grūtībām."
3. Mūsdienu atsauces:
"Japāņu filmā 'Ziemas sapnis' (2003) tiek apskatīta goze dzīve kā metafora cilvēka izturībai un mākslas spēkam."
Piezīme: Termins "goze" var būt saistīts arī ar citām nozīmēm atkarībā no konteksta (piemēram, portugāļu valodā tas nozīmē "lēkāt"), bet kultūras vēsturē tas galvenokārt attiecas uz japāņu tradīciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.