"Godprātīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir prātīgs, apdomīgs, uzmanīgs un rīkojas ar atbildību, bieži vien balstoties uz morāliem vai garīgiem principiem. Vārds izcēlies no "gods" (cieņa, gods) un "prāts" (saprāts) — tātad "ar godīgu prātu".
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Viņš ir ļoti godprātīgs darbinieks — vienmēr pabeidz uzdevumus rūpīgi un uzticas savām spējām."
2. Ikdienas situācijā:
"Godprātīgi no viņas puses bija brīdināt mūs par iespējāmām grūtībām, lai mēs varētu sagatavoties."
3. Morālā kontekstā:
"Lēmums palīdzēt kaimiņam bija godprātīgs un parādīja viņa labo sirdi."
Sinonīmi: apdomīgs, uzticīgs, godīgs, rūpīgs, atbildīgs.
Pretstatā: bezatbildīgs, pārsteidzīgs, neuzticams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.