gaudoņa
"Gaudoņa" latviešu valodā nozīmē pūtēja instrumentu (piemēram, stabules, bazūnes, dūdas) vai cilvēku, kas spēlē šādu instrumentu (pūtējs).
Piemēri:
1. Kā instruments:
"Senajos laikos gaudoņa skaņas pavadīja svētkus un ceremonijas."
"Viņš izgrieza vienkāršu gaudoni no kokiņa."
2. Kā cilvēks (retāk):
"Ciemā dzirdēja, ka kāds gaudonis spēlē kalnu melodiju."
"Tas vecais gaudonis mācēja pūst visas tautas dziesmas."
Papildinformācija:
Vārds "gaudoņa" cēlies no darbības vārda "gaudot" (ilgi, skarbi skandināt, trokšņot). Senāk tas bieži attiecās uz tautas mūzikas instrumentiem, kas rada skaļas, gaišas skaņas. Mūsdienās lietošanā rets, vairāk literāros vai folkloras kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.