"Garamantas" (latīņu: Garamantes) bija senas berberu tautas, kas apdzīvoja Sahāras tuksnesi, galvenokārt mūsdienu Lībijas dienvidu daļā (Fezānas reģionā), aptuveni no 500. gada p.m.ē. līdz 700. gadam m.ē.
Īsa nozīme:
Tas attiecas uz senu Sahāras civilizāciju, kas izveidoja apūdeņošanas sistēmas (foggaras) un kalpoja kā svarīgs tirdzniecības mezgls starp Vidusjūras reģionu un Āfriku.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Garamantas izmantoja pazemes ūdens vadus, lai nodrošinātu lauksaimniecību tuksneša oāzēs."
2. Arheoloģija:
"Lībijā atrastās garamantu kapenes un forti liecina par attīstītu sabiedrību."
3. Kultūras mantojums:
"Garamantu raksti un zīmējumi uz klintīm palīdz izprast to ikdienas dzīvi un tirdzniecības sakarus."
Garamantu civilizācija izzuda pēc ūdens resursu izsīkšanas un arābu iekarojumiem. Mūsdienās to pēcteči ir tuaregi un citas berberu grupas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.