"Gaisle" latviešu valodā ir dzejolis vai dziesma, kas veltīta kādam cilvēkam, parasti slavējot viņa īpašības, darbus vai nopelnus. Tas ir reti lietots, arhaisks vārds, kas līdzīgs "odei" vai "slavēšanas dziesmai".
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts: Viduslaiku latviešu folklorā gaisles varētu būt veltītas varoņiem vai ķēniņiem.
"Vecais latviešu dziedātājs sacerēja gaisli savam kungam par uzvaru kaujā."
2. Mūsdienu lietojums (metaforiski): Vārdu var lietot gleznojoši, aprakstot slavējošu tekstu.
"Viņa runa par skolotāju bija kā patiesi sirsnīga gaisle."
3. Literatūrā: Dažos dzejoļos vai tulkojumos, vēsturojot senu dzejas formu.
"Dzejnieka jaunākā dzeja ir mūsdienīga gaisle dzimtenes dabas skaistumam."
Piezīme: Šis vārds mūsdienu ikdienas valodā ir ļoti rets, un to galvenokārt sastop literatūras kontekstā vai vēsturiskos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.