"Gaigala" latviešu valodā ir izdomāts, joku vārds, kas apzīmē neeksistējošu, fantāzijas radījumu vai priekšmetu. Tas tiek lietots, lai jokā norādītu uz kaut ko neīstu, muļķīgu vai neizprotamu, bieži vien bērnu sarunās vai humora kontekstā.
Piemēri lietojumam:
1. Jautājums: "Ko tu tur turi rokās?"
Atbilde: "Ai, tā ir mana gaigala!" (norādot uz kaut ko neparastu vai izdomātu).
2. Situācija: Bērns stāsta izdomātu stāstu.
Teikums: "Un tad ieradās gaigala ar zaļajiem ragiem un aizlidoja uz mēnesi!"
3. Sarunā: "Neesi gaigala!" — kā jocīgs pārmetums, ja kāds rīkojas muļķīgi vai nesaprotami.
Vēsturiska piezīme:
Vārds "gaigala" ir populārs latviešu folklorā un bērnu literatūrā, piemēram, rakstnieka Jāņa Raina pasakā "Gaigala" (1927), kur tas aprakstīts kā fantastisks putns ar burvju spējām. Tas simbolizē iztēles spēku un brīnumainu pasaulīti.
Īsumā: "Gaigala" = izdomāts radījums, kas lietots humorā vai fantāzijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.