formālisms
"Formālisms" nozīmē stingru ievērošanu noteiktiem noteikumiem, formām vai procedūrām, bieži vien uzsvērto par saturu, jēgu vai praktisko pielietojumu. Tas var būt gan neitrāls, gan negatīvs termins atkarībā no konteksta.
Galvenās nozīmes:
1. Kā pieeja/metode – uzmanība ārējai formai, struktūrai vai noteikumiem (piemēram, mākslā, zinātnē, tiesībās).
2. Kā kritika – pārmērīga pieķeršanies formalitātēm, kas aizsedz būtību vai kavē efektivitāti.
Piemēri:
1. Mākslā/literatūrā – Krievu formālisma skola 20. gs. sākumā pētīja literāro tekstu kā "formu kopumu", nevis tā saturu vai sociālo kontekstu.
2. Juridiskajā procesā – Ja tiesa noraida sūdzību tikai tāpēc, ka tā iesniegta nepareizā veidlapā, ignorējot faktisko problēmu, tas ir formālisms.
3. Administrācijā – Darbinieks, kurš pieļauj dokumentu apstrādi tikai pēc visiem iespējamiem parakstiem, pat ja tas kavē steidzamu lēmumu, rīkojas formalistiski.
4. Zinātnē – Matemātiskā formālisms, kurā teorijas tiek būvētas kā loģiski simbolu sistēmas, nepievēršoties praktiskai interpretācijai.
Īsumā: Formālisms ir uzsvars uz formu, nevis saturu – vai nu kā sistemātiska pieeja, vai kā pārmērīga noteikumu ievērošana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.